TL
TT
PT
PT
united-kingdom-flag-icon
EN

INTRODUSAUN

INTRODUSAUN

Artigu 24 DL. No. 14/2018 define MSSI hanesan departamentu governu nian ida ne’ebe responsavel ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba politika iha area seguransa sosial, asistensia sosial, no reintegrasaun komunitaria inklui define Komisaun Direitu Labarik, Komisaun Nasional Prevensaun no Kombate HIV/SIDA, Centro Nacional Reabilitasaun Nasional (CNR) ho Instiitutu Nasional de Segurança Social (INSS) hanesan instituisaun sira ne’ebe tutela ba MSSI ho idaidak nia estrutura rasik.

MSSI kontinua halo esforsu hodi atinje objetivu Planu Estratejiku Dezenvolvimentu (PED) 2011 – 2030 espesialmente hare ba Kapital Sosial: Inkluzaun Sosial, Faze 3: halakon kiak, nomos komitmentu ba Objetivu Dezenvolvimentu Sustentavel (ODS), liu-liu diretamente ba ODS 1: halakon kiak, ODS 2: halakon hamlaha, ODS 8: traballu dignu no kresimentu ekonomiku, ODS 10: hamenus dezigualidade, nomos kontribui indiretamente ba ODS 3: Saude, ODS 4: Edukasaun, no ODS 5: Igualdade jeneru. Nune’e PED no ODS sai orientador ba preparasaun Planu Asaun Anual 2021.

                JORNADA MSSI

 

Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI), nu’udar Departamentu governu nian ne’ebé responsável ba implementasaun, koordenasaun no avaliasaun polítika ne’ebé defini no aprova husi Konsellu Ministrus ba áreas Seguransa Sosiál, Asisténsia Sosiál no Reinsersaun Komunitaria, tuir definisaun artigu 2, husi Diploma Ministeriál Nú. 62/2024, Estrutura Orgániku-Funsionál MSSI.

Ministériu ida-ne’e, la’ós Ministériu ida ba dahuluk ne’ebé hala’o knaar iha área sosiál nian, maibé hahú kedas iha tempu Governu UNTAET (United Nations Transitional Administration in East Timor), ne’ebé lidera husi matebian Dr. Sérgio Vieira de Mello hanesan Administradór Governu Tranzisaun iha tinan 2000.

Iha tinan hanesan, hahú estabelese Primeiru Governu Tranzisionál, iha-ne’ebé Sérgio Vieira de Mello rasik maka nomeia Sra. Sandra Sisnoth husi Australia, hodi lidera enkontru boot ida, ne’ebé ko’alia kona-ba asuntus sosiais, ho objetivu atu fó asisténsia ba Ferik-Katuas, Defisientes, Labarik sira ne’ebé separa-an husi inan-aman, no mós eto sira ne’ebé sai vítima, ne’ebé tenki hetan protesaun sosiál.

Husi ne’e maka servisu sira liga ba asuntus sosiais komesa la’o kobre teritóriu nasionál Timor-Leste, no hala’o husi Gabinete ida-ne’ebé abreviadamente hanaran Gabinete ba Asuntus Sosiais (Cabinet of Social Affairs), ho nia Ofisiál Gabinete mak Reverendisimu Padre Filomeno Jacob Abel, SJ., ho ninia Diretor Jerál ba Asuntus Operasionais maka Sra. Cecilia Adorna, ne’ebé lidera servisu iha área ne’e to’o tinan 2002.

Área espesífiku ne’ebé sai hanesan programa prioridade ba gabinete ida-ne’e maka:

  • Asuntu Saúde
  • Edukasaun
  • Traballu no Sosiál

Atu asegura memoria institusionál ida-ne’e, maka tuir mai jornada konfigurasaun estrura MSSI nian husi I Governu to’o IX GOVERNU KONSTITUSIONÁL, ne’ebé Diresaun Nasionál Protokolu, Komunikasaun no Relasaun Públika prepara, nu’udar meius ida hodi prezerva istória governasaun ba governasaun sira tuir mai iha MSSI atu hatene hodi relembra.

Hafoin eleisaun jerál primeiru ne’ebé vense husi partidu Fretilin, Dr. Marí Alkatiri iha tempu ne’ebá asumi pasta nu’udar Xefe do Governu, toma pozisaun hodi nomeia hikas fali Asuntus Sosiais ba Sr. Arsénio Paixão Bano, ho pasta nu’udar Sekretáriu Estadu Traballu no Solidariedade (SETS), husi tinan 2002 to’o 2004.

Fazeadamente  depoizde  fulan  Jullu  2005,  SETS

kontinua transforma aan sai Ministériu ida, ho naran Ministériu Traballu no Reinsersaun Comunitária (MTRC), ne’ebé lidera nafatin husi Sr. Arsénio Paixão Bano. Mudansa ba

transformasaun ne’e bazeia ba Dekretu-Lei númeru 2/2005, kona-ba Remodelasaun Estrutura Orgánika.

Orgánika ida-ne’e, fó kompotensia ba MTRC hodi estabelese mós Sekretáriu Estadu titulár ida, ne’ebé hanaran Sekretáriu Estadu Asuntus Veteranus no Antigus Kombatentes, ho nia Sekretáriu Estadu mak Sr. David Dias Ximenes “Mandati”.

 
   

Iha mós Diresaun sira iha MTRC mak hanesan:

  • Diresaun Nasionál Administrasaun no Finansas, Xefia husi Eugenio J.A. de M.

Soares

  • Diresaun Nasionál Empregu no Formasaun Profisionál, Xefia husi Albano Salem
  • Diresaun Nasionál Asuntus Veteranus no Antigus Kombatentes, Xefia husi

Bonifacio Ferreira Magno

  • Diresaun Nasionál Servisus Sosiais, Xefia husi Sra. Antónia Carmen da Cruz
  • Diresaun Nasionál Traballu, Xefia husi José Asa

Iha IV Governu Konstitusionál, governu nafatin fó importánsia ba MTRC liuhusi fortifika servisus iha áreas sosiais nian, ne’ebé dekreta tuir Dekretu-Lei númeru 7/2007, loron 5 Setembru, kona-ba Orgánika IV Governu Konstitusionál, no mós Dekretu-Lei númeru 10/2008, loron 30 Abril, kona-ba Lei Orgánika hodi estabelese Ministériu Solidariedade Sosiál (MSS), hanesan órgaun Sentrál iha IV Governu Konstituionál, ne’ebé lidera husi:

☻ Ministra, Sra. Maria Domingas Fernandes Alves;

☻ Sekretáriu Estadu Asisténsia Sosiál no Dezastres Naturais, Dr. Jacinto Rigoberto Gomes de Deus;

☻ Sekretáriu Estadu Asuntus Antigus Kombatentes Libertasaun Nasionál, Sr. Mário Nicolau dos Reis;

☻ Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál, Sr. Vitor da Costa.

           
     
         
 
 

Iha mandatu ida-ne’e, haktuir ba      Dekretu-Lei númeru 10/2008, Orgániku MSS, defini administrativamente administrasaun direta.

Administrasaun Direta tuir definisaun artigu 5 mak:

  • Diretór Jerál;
  • Diresaun Nasionál Administrasaun no Finansas;
  • Diresaun Nasionál Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál;
  • Diresaun Nasionál Asisténsia Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Reinsersaun Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Jestaun Dezastres;
  • Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál;
  • Gabinete Inspesaun no

Konsellu Konsultivu Delegasaun Teritoriais

Hafoin iha V Governu Konstitusionál, liuhusi Dekretu Lei númeru 47/2012, 5 Dezembru, aprova Lei Orgánika foun MSS, hodi nafatin sai nu’udar órgaun sentrál Governu nian ne’ebé responsabiliza ba konsepsaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun ba polítika ne’ebé define no aprova husi Konsellu Ministrus iha área Seguransa Sosiál, Asisténsia Sosiál, Dezastre Naturál no Reinsersaun Komunitária.

Hafoin iha mandatu foun ne’ebé lidera husi Ministra Dra. Isabel Amaral Guterres hamutuk ho nia Vise-Ministru Sr. Jacinto Rigoberto Gomes de Deus, no mós Sekretáriu Estadu na’in rua mak hanesan: Sekretáriu Estadu Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, lidera husi Sr. Julio Sarmento da Costa ‘Meta Malik’, no Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál, lideradu husi Sr. Victor da Costa.

Iha governasaun ida-ne’e mak prosesu reintegrasaun IDP’s akontese progresivamente.

 
   

Iha mandatu ida-ne’e, haktuir ba Dekretu Lei númeru 47/2012, Orgániku MSS, defini administrativamente administrasaun direta no indireta.

Administrasaun Direta inklui:

  • Diretór Jerál;
  • Diresaun Nasionál Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál;
  • Diresaun Nasionál Asisténsia no Koezaun Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Reinsersaun Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Jestaun Dezastres;
  • Diresaun Nasionál Rezime Kontributivu Seguransa Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Rezime Naun-Kontributivu Seguransa Sosiál;
  • Diresaun Nasionál Finansas, Aprovizionamentu, Lojístika no Mídia;
  • Diresaun Nasionál Administrasaun no Rekursus Umanus;
  • Gabinete Inspesaun no Administrasaun Indireta inklui:
  • Sentro Nasionál Reabilitasaun

Hafoin liu tiha tinan rua ho balun, akontese tan mudansa ba estrutura Governu nian hodi hamosu VI Governu Konstitusionál, ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru Dr. Rui Maria de Araujo. Mudansa refere hala’o mós iha MSS, liuhusi Dekretu-Lei Nú. 33/2015, 26 de Agostu, kona-ba Estatutu Orgániku Ministériu Solidariedade Sosiál, ne’ebé estrutura MSS kontinua lidera husi Ministra Sra. Isabel Amaral Guterres ho ninia Vise-Ministru maka Sr. Miguel Marques Gonçalves “Manetelu”.

Iha parte Administrasaun Direta no Indireta, MSS estabelese mós Diresaun Jerál 2 mak hanesan:

  • Diresaun Jerál Servisu Korporativus lideradu husi Rui Manuel Gago Exposto, ne’ebé hamahon diresaun hirak mak hanesan:
    • Diresaun Nasionál Planu, Finansas, Aprovizionamentu no Lojístika;
    • Diresaun Nasionál Administrasaun no Rekursus Umanus;
    • Unidade Apoiu Tékniku;
    • Unidade Teknolojia Informasaun;
    • Unidade Protokolu, Komunikasaun no Relasoens Públikas.
  • Diresaun Jerál Protesaun Sosiál no Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál, lideradu husi Sr. Joaquin de Carvalho “Laletek” ne’ebé hamahon diresaun:
    • Diresaun Nasionál Asisténsia Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Dezenvolvimentu Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Rejime Naun Kontributivu Seguransa Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Rejime Kontributivu Seguransa Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Jestaun Riskus Dezastres;
    • Diresaun Nasionál Asuntus Kombatentes Libertasaun Nasionál;
    • Gabinete Inspesaun no

Hafoin iha mandatu governu foun ba da-VII, Xefe de Guvernu iha tempu ne’ebé maka Dr. Marí Bin Amude Alkatiri. Iha governasaun ba da-VII ne’e, la iha Mudansa ba Estatutu Orgániku Ministériu Solidariedade Sosiál, maibé pasta Ministra MSS nian lideradu husi Sra. Florentina da Conceição Pereira Martins Smith ho Sekretáriu Estadu ba Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál mak Sr. Andre da Costa Belo “L4”.

Maibé ezisténsia VII Governu Konstitusionál ninia mandatu la to’o rohan, tanba iha Mudansa politika ne’ebé akontese iha Timor-Leste, ikus mai hamosu VIII Governu Konstitusionál, ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, ne’ebé prejudika mós mudansa iha MSS, prinsipalmente liga ho transformasaun MSS ba Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI), liuhusi Dekretu Lei Nú. 14/2018 husi 17 Agostu, Estrutura Orgánika VIII Governu, ho Dekretu Lei Nú. 9/2019 husi 15 Maiu.

Iha VIII Governu Konstitusionál ne’e, Sra. Armanda Berta dos Santos mak asumi pasta nu’udar Ministra ho nia Vise-Ministra maka Sra. Signi Candrawati Verdial.

 

 
Nune’e, Orgánika MSSI nian tuir Decreto Lei Nú. 9/2019 de 15 de Maiu, defini administrativamente administrasaun direta no indireta.

Administrasaun Direta inklui:

  • Gabinete Ministra no Vise-Ministra;
  • Gabinete Inspesaun no Auditória;
  • Gabinete Estudu, Planeamentu & Dezenvolvimentu Institusionál;
  • Gabinete Asesoria;
  • Diresaun Jerál Solidariedade Sosiál no Inkluzaun;
  • Diresaun Jerál Administrasaun no Diresaun hirak ne’ebé tutela ba diresaun jerál ne’e maka:
    • Diresaun Nasionál Administrasaun, Rekursus Humanos no Lojístika;
    • Diresaun Nasionál Orsamentu, Jestaun Finanseira no Patrimonial;
    • Diresaun Nasionál Aprovisionamentu;
    • Unidade Protokolu, Komunikasaun no Relasaun Públikas.
  • Servisu dekonsentrasaun sira iha Munisípius ne’ebé tutela ba Diresaun Jerál Solidariedade Sosiál no Diresaun Nasionál hirak ne’ebé tutela ba Diresaun Jerál Solidariedade Sosiál no Inkluzaun mak hanesan:
    • Diresaun Nasionál Asisténsia Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Inkluzaun no Reinsersaun Komunitária;
    • Diresaun Nasionál Promosaun Direitus ba Ema ho Defisiénsia;
    • Unidade Koperasaun no

Administrasaun Indireta inklui:

  • Institutu Nasionál Seguransa Sosiál-INSS;
  • Sentru Nasionál Reabilitasaun- CNR;
  • Institutu Defeza Direitu Labarik- IDDL no
  • Komisaun Nasionál ba Kombate HIV/SIDA.

Ikus mai, instituisoens hirak ne’e sai ona hanesan Instituisoens autónomus ne’ebé nafatin tutela ba MSSI, maibé finansialmente no administrativamente jere direta husi Instituisoens refere.

Instituisoens ne’ebé sai ona Instituisoens Públiku mak hanesan:

  • Institutu Nasionál Seguransa Sosiál-INSS, P;
  • Institutu Nasionál Kombate HIV/SIDA (sigla portugés-INCSIDA),I.P;
  • Institutu Nasionál Defeza ba Direitus Labarik (Sigla Portugés-INDDICA,I.P.)

Hafoin iha fulan Jullu 2023 bainhira partidu mais votadu CNRT ho nia koligasaun PD forma IX Governu Konstitusionál, Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão nomeia kedas Sra. Verónica das Dores nu’udar Ministra MSSI ho nia Vise-Ministra mak Sra. Céu Brites.

Iha mandatu IX Governu Konstitusionál mak Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, ho lideransa Eselénsia Ministra, Verónica das Dores ho nia Vise-Ministra, Céu Brites, fó prioridade liu ba Asisténsia ba Sidadauns ne’ebé Kiak no Vulneráveis liu hanesan:

  • Erois Vivus (Idozus);
  • Idozus Abandonadus;
  • Ema ho Defisiénsia;
  • Inan Isin-Rua no Inan Fó-Susu;
  • Inan ho Oan Abandonadu;
  • Uma-Kain Kbiit-Laek;
  • Pasiente Vulnerável;
  • Família Iha Sirkunstansia Sosiál;
  • Vítima Violénsia Bazeia ba Jéneru;
  • Vítima Dezastre Naturais;
  • Eis Rekluzus

IX Governu liuhusi MSSI fó prioridade ba kamada populasaun ida-ne’e, no mós dezenvolve polítikas no kria estratéjias ne’ebé bele reduz dependénsia ba apoiu husi Estadu. Iha ne’e inklui mós:

  • Konsolida implementasaun ba Estratéjia Nasionál kona-ba Protesaun Sosiál;
  • Konsolida implementasaun ba Lei kona-ba Rejime Jerál ba Seguransa Sosiál no garante protesaun ba traballadores ho sira-nia famílias, no mós iha situasoens hanesan maternidade, paternidade, adosaun, idade ferik-katuas, invalidez no mate;
  • Konsolida Institutu Nasionál Seguransa Sosiál no Fundu Rezerva Seguransa Sosiál, atu nune’e bele jere, ho independénsia, transparénsia, efikásia no efisiénsia, sistema seguransa sosiál, inklui rejimes kontributivus no naun-kontributivus;
  • Aprova Lei Bazes ba Protesaun Sosiál;
  • Halo revizaun no avaliasaun ba dokumentus lejislativus no operasionais kona-ba Pensaun Sosiál;
  • Halo revizaun, avalia no altera programa Bolsa da Mãe – Jerasaun Foun, hodi reforsa fali programa Bolsa da Mãe Kondisionál ba labarik husi famílias vulnerável, ne’ebé foka liuliu iha investimentus iha Saúde ho Edukasaun labarik sira-nian;
  • Alarga konstrusaun Centrus de Solidariedade Sosiál (CSS), ne’ebé eziste ona iha Munisípiu sira, ba Postos Administrativos hotu-hotu;
  • Hadi’a Servisu sira Atendimentu Sosiál (SAS) ne’ebé hakbesik-an ba komunidades, liuhusi Centrus Solidariedade Sosiál (CSS);
  • Hadi’a Programa Apoiu ba Instituisoens Solidariedade Sosiál, ho prioridade ba hirak ne’ebé ho impaktu boot liu hanesan, tulun ne’ebé fó ba labarik ho jovens, ba feto ho sidadauns portadores de defisiénsias, no mós hanesan iha área integrasaun sosiál, dezenvolvimentu umanitáriu ho apoiu iha situasoens Emerjénsia ba kazus hanesan dezastres naturais, prevensaun ho reparasaun ba situasoens karénsia no dependénsia;
  • Promove asoens koezaun sosiál, ne’ebé promove diálogu, seguransa komunitária ho rezolusaun de konflitus no problemas sosiais iha nível komunidades;
  • Revee kuadru jurídiku husi Sentru Nasionál

Iha mandatu ida-ne’e, haktuir ba Diploma Ministeriál Nú. 62/2024 de 4 de Outubru, Estrutura Orgániku Funsionál MSSI, defini administrativamente administrasaun direta no indireta.

Administrasaun Direta inklui:

  • Konsellu Konsultivu
  • Diresaun Jerál Protesaun Sosiál. Diresaun hirak ne’ebé tutela ba Diresaun Jerál ne’e maka:
    • Diresaun Nasionál Asisténsia Sosiál;
    • Diresaun Nasionál Reinsersaun Komunitária;
    • Diresaun Nasionál Protadores Ema ho Defisiénsia;
    • Diresaun Nasionál Kooperasaun no Parseria;
    • Delegasaun Teritoriais (Sentru Solidariedade Sosial Munisipais) inklui RAEOA no Ataúro.
  • Diresaun Jerál Servisus Diresaun hirak ne’ebé tutela ba Diresaun Jerál ne’e maka:
    • Diresaun Nasionál Planeamentu, Finansas no Orsamentu;
    • Diresaun Nasionál Administrasaun, Rekursu Umanus no Patrimóniu;
    • Diresaun Nasionál Aprovizionamentu;
    • Diresaun Nasionál Protokolu, Komunikasaun no Relasoens Públikas.
  • Gabinete Inspesaun no Auditória
  • Gabinete Asesoria

Enkuantu Administrasaun Indireta inklui:

  • Institutu Nasionál Seguransa Sosiál inerensia Fundu Rezerva Seguransa Sosiál;
  • Sentru Nasionál Reabilitasaun Enkuantu Instituisoens rua hanesan:
  • Institutu Nasionál Kombate HIV/SIDA;
  • Institutu Nasionál Defeza ba Direitus Labarik

Tutela diretamente ba Vise-Primeiru Ministru, Ministru Koordenadór Asuntu Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rural no Abitasaun Komunitária, Eng. Mariano Assanami Sabino.

Mudansa sira jenuinu iha governasaun ida-ne’e mak:

  • Mudansas iha valór ba Subsídiu apoiu Kondisionál Bolsa da Mãe, ne’ebé governu kria, hodi apoia famílias vulneráveis, espesialmente ba labarik sira husi famílias vulneráveis hodi asesu ba ensinu aprendijazen, haktuir ba Dekretu-Lei Nú.1/2024. Tuir Dekretu ne’e hatete, labarik estudante iha Primeiru Siklu sei simu US$8, iha Segundu Siklu sei simu US$9 no labarik estudante iha Terseiru Siklu sei simu US$10 kada fulan, suplementu US$5 ba labarik estudante ho defisiénsia (EhD).

Antes ne’e, labarik estudante husi família kbiit-laek, liu selesaun ho oan na’in ida, iha Primeiru Siklu to’o Terseiru Siklu simu US$5 kada fulan. Enkuantu labarik estudante husi família kbiit-laek, liu selesaun ho oan na’in rua simu US$10, no labarik estudante husi família kbiit-laek, liu selesaun ho oan na’in tolu simu US$15.

  • Subsídiu Pekuniárius liuhusi Programa Subsídiu Apoia ba Indozus no Inválides (SAII), Tuir programa ida-ne’e, haktuir ba Dekretu-Lei Nú.8/2024, primeira alterasaun ba Dekretu-Lei Nú. 53/2022, hatete, sidadaun sira ne’ebé to’o ona idade terseira idade hetan direitu ba valór diáriu ne’ebé konsidera hanesan valór mínimu ne’ebé governu prevee ona tuir liña pobreza no situasaun ekonómiku, ho valór mensál ba sira ne’ebé ho idade husi tinan 60-69 simu US$60, ba sira ne’ebé ho idade husi tinan 70-79 simu US$80, no ba sira ne’ebé ho idade tinan 80 ba leten simu US$100 kada fulan.
  • Subsídiu Apoiu Pontual ba Vulnerável, haktuir ba Dekretu-Lei Nú. 16/2025, atu fornese apoiu ba indivíduu no família sira ne’ebé hasoru situasaun vulnerabilidade temporáriu estremu. Iha sentidu ida-ne’e, diploma ida-ne’e atu regula apoiu finanseiru imediatu ba situasaun sira ne’ebé identifika durante vizita traballu husi tékniku sira husi Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun ka akontesimentu sosiál sira seluk ne’ebé urjente, maske benefisiáriu iha direitu ba tipu apoiu sosiál

Forma no montante apoiu

  • Apoiu sei iha forma entrega osan, bainhira rejistu no justifikasaun dokumentál
  • Montante apoiu ne’ebé atu fó ba kada benefisiáriu tenke entre US$20.00 (dolar amerikanu ruanulu) no US$300.00 (dolar amerikanu atus tolu), depende ba avaliasaun situasaun vulnerabilidade nian.
  • Iha kazu uma-kain nian, apoiu bele variante entre US$50.00 (dolar amerikanu lima-nulu) no US$500.00 (dolar amerikanu atus lima) kada família, no labele, iha kualkér sirkunstánsia, liu limite másimu, depende ba avaliasaun situasaun vulnerabilidade nian.

Enkuantu apoiu finanseiru Estadu bele fó ba indivíduu no uma-kain sira, apoiu finanseiru dala ida de’it, ho montante variável to’o limite másimu US$2.000 (dolar amerikanu rihun rua).

  • Alende ne’e, IX Governu mós atu implementa Programa Subsídiu Saúde no Nutrisaun ne’ebé Kondisionál ba Inan Isin-Rua, Inan Fó-Susu no Labarik sira to’o 3 ne’ebé iha situasaun vulnerabilidade sosiál. Programa ne’e sei implementa iha faze inisiál hanesan projetu pilotu, iha Munisípiu Kovalima, Ermera no Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), nu’udar rejiaun tolu ne’ebé identifika nivel aas ba ma-nutrisaun infantil.
  • Iha governasaun ida-ne’e mos mak Estadu Timor-Leste hato’o ba dahuluk Relatóriu Implementasaun Konvensaun ONU kona-ba Direitus Ema ho Defisiénsia (UNCRPD), hodi kontinua reforsa polítika Estabelesimentu Konsellu Nasionál Ema ho Defisiénsia iha Timor-Leste.

AKTIVIDADE

𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐚 𝐌𝐒𝐒𝐈 𝐇𝐚𝐦𝐮𝐭𝐮𝐤 𝐡𝐨 𝐕𝐢𝐬𝐞-𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐮-𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐮 𝐛𝐚 𝐀𝐬𝐮𝐧𝐭𝐮 𝐒𝐨𝐬𝐢𝐚́𝐥 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 𝐏𝐚𝐫𝐭𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐄𝐯𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐏𝐚𝐫𝐚𝐥𝐞𝐥𝐮, 𝐒𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐚 𝐒𝐨𝐬𝐢𝐚́𝐥 𝐌𝐮𝐧𝐝𝐢𝐚́𝐥 ,𝐃𝐨𝐡𝐚, 𝐐𝐚𝐭𝐚𝐫

Read More »